Par Krišjāni Baronu

KRIŠJĀNIS BARONS

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons bija latviešu rakstnieks, folklorists, publicists un jaunlatviešu kustības dalībnieks. Viņa, kā arī pārējo jaunlatviešu mērķis bija attīstīt latviešu tautas kultūru. Un skatoties uz viņa darba rezultātu var spriest par to, cik lielu darbu viņš veltīja savam mērķim. Ievērojamākie viņa padarītie darbi ir dainu apkopojums Dainu skapī (šis skapis ir iekļauts UNESCO), darbs Pēterburgas avīzē, kurā ilgu laiku viņš bija redaktors, apcerējums par darvinismu ''Mūžīgs kara lauks''. Neskaitot šos minētos, populārākos darbus ir vēl ļoti daudz svarīgu darbu.

Burtnieku māja, šeit dzīvoja ilgu laiku Kr. Barons ar sievu.

Dainu skapis, kurā atrodas 268 815 lapiņas.

Kr. Barona piemineklis Vērmanes dārzā

Dainu vākšanu un kārtošanu aizsācis bija Fricis Brīvzemnieks un turpināja Krišjānis Barons.

Kr. Barons piedzima 1835. gada 31.oktobrī, daudzbērnu ģimenē, Tukuma novadā. Aptuveni pēc 10 gadiem nomira viņa tēvs un Krišjānis pārcēlies uz dzīvi pie māsas Dundagā.
Mācījies viņš bija vairākās skolās (Dundagas Kubeles pagastskolā, Ventspils elementārskolā, Ventspils apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā) un 1855. gadā pabeidza Jelgavas ģimnāziju.
1856. gadā iestājās Tērbatas universitātē (studēja matemātiku un astronomiju). Tērbatā viņš iepazinās ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu, un viņi kopā izveidoja studentu pulciņu (šis notikums uzskatāms par  jaunlatviešu kustības aizsākumu).
Šajā gadā viņš vēl sāka publicēties laikrakstā “Mājas viesis”.
1857. gadā viņš publicēja savus pirmos dzejoļus.
1859. gadā viņš izdod ģeogrāfijas grāmatu, kas ir pirmā plašākā Baltijas ģeogrāfijas grāmata.
1860. gadā sakarā ar finansiālo stāvokli Kr. Barons pameta universitāti un atgriezās Dundagā.
1862. gadā Krišjānis iesaistījās Pēterburgas avīzes dibināšanā, uz Pēterburgu viņu uzaicināja J. Alunāns. No 1863. gada viņš bija faktiski vienīgais avīzes redaktors un gandrīz visus rakstus rakstīja pats. Laikā, kad viņš strādāja Pēterburgā iepazinās un apprecējās ar Dārtu Rudzīti un 1865. gadā viņiem piedzima dēls Kārlis. Šajā laikrakstā viņš darbojās līdz 1865. gadam, tad laikraksts tika slēgts. Pēc avīzes slēgšanas Krišjānis uzsāka darbību tulkošanā.
1867. gadā viņš pārcēlās uz Maskavu. Tur Krišjānis strādāja par privātskolotāju. Maskāvā viņš iesaistījās Maskavas latviešu sabiedriskajā dzīvē un savā dzīvoklī organizēja dažādus pasākumus.
1878. gadā viņš sāka savu mūža darbu- tautasdziesmu vākšanu un kārtošanu. Un 1880. gadā Maskavā tika izgatavots slavenais Dainu skapis.
1893. gadā Krišjānis atgriezās Rīgā un nodarbojās  ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. No 1894. līdz 1915. gadam tika izdotas astoņas grāmatas ''Latvju Dainas''.
1914. gadā nomira viņa sieva Dārta.
1923. gada 8. martā viņš nomira un tika apglabāts Lielajos kapos.

Par godu Krišjānim Baronam ir uzstādīts piemineklis Vērmanes dārzā , nosaukta iela Rīgā un atklāts memoriālais muzejs.

Drošs prāts cilvēku ne vien viņa dzīvē aplaimo, bet pašu cilvēku arī garīgos tikumos ieaudzina un dod spēku savus paša netikumus apkarot. Viņš vis nepadosies izmišanai, kūtrībai, vilšanai un īpaši meliem, kas no nelietīgas bailības nāk. Turpretī viņš tiesu, taisnību un godu turēs lielā cieņā un aizstāvēs to visās vietās.
/Kr. Barona citāts no Latvisko atziņu krājuma "Svētavots"/